Džordžs Vašingtons Kārvers (George Washington Carver) ir ievērojams ASV zinātnieks un izgudrotājs 20. gadsimta sākumā, tautā zināms arī kā “zemesriekstu vīrs”. Bet vēl iespaidīgāk šķiet iemesls, kādēļ viņš spējis izgudrot vairāk kā 300 produktus no zemesriekstiem un vēl daudzus citus produktus.

Džordžs piedzima vergu ģimenē, bet tā kā viņu nolaupīja un pārdeva citam saimniekam, mazajam puisēnam bija iespēja gan sākt mācīties lasīt, gan arī apmeklēt skolu (ar kājām ejot 10 jūdzes līdz tai). Vājās veselības dēļ viņš nevarēja veikt smagus fiziskus darbus, tādēļ viņš saimē rūpējās par augiem, tos pētīja un uzdeva daudz jautājumus par dabu saviem audžuvecākiem.

Kaimiņi mazo puisēnu sauca par augu dakteri, jo viņš mācēja atveseļot pat sasirgušus un nīkuļojošus augus.

Lai arī jaunekļa gados bija grūti iestāties augstskolā dēļ tumšās ādas krāsas, tomēr Dievs viņam deva izdošanos. Laika gaitā viņš guva uzaicinājumu arī strādāt universitātē ar mērķi, lai izgudrotu veidus, kā palīdzēt zemniekiem. Tolaik ASV dienvidu daļas fermeri pārsvarā audzēja kokvilnu. Kārvers secināja, ka tas ne tikai iztukšo augsni, bet arī rada iespējamību lieliem zaudējumiem visam apgabalam, ja kokvilnas raža ir vāja vai nopostīta ar kukaiņiem vai laikapstākļiem. Kārvers piedāvāja augu rotācijai izmantot zemesriekstus un citus pākšaugus, kas augsni atjauno. Fermeri sākotnēji pieņēma šo padomu negribīgi un ar stiprām šaubām, jo nebija pārliecība, ka kāds pēc tam šīs pupiņas pirktu.

Kārvers vēlējās palīdzēt šiem zemniekiem.

Viņš bija ticīgs vīrs un, kā katru rītu, devās lūgt Dievu. Viņš jautāja Dievam, kādēļ Viņš ir radījis universu. Kungs atbildēja, ka tas ir pārāk liels jautājums prirekš cilvēka. Kārvers mēģināja mazāku jautājumu: “Dievs, kādēļ Tu izveidoji cilvēku?” Bet Dievs arvien sašaurināja viņa jautājumus, līdz Kārvers beigu beigās jautāja:

“Radītāj, kādēļ Tu radīji zemesriekstu?” Līdz Kungs viņam atbildēja, lai viņš dodas uz laboratoriju un to atklāj.

Piepildīts ar Dieva dāvātu entuziasmu, viņš devās uz laboratoriju un čakli eksperimentēja ar zemesriekstiem, atklājot, ka tiem ir dažnedažādi vērtīgi pielietojumi. Viņš atrada vairāk kā 300 pielietojuma veidus zemesriekstiem, piemēram, ziepju, augu eļļas, piena, gumijas, līmes, medikamentu, miltu, krāsas, kosmētikas, papīra, dažādu pārtikas produktu ražošanā. Viņš pārsteidza gan universitāti, gan studentus kādu dienu pasniedzot pilnu ēdienu komplektu, kas bija pagatavoti no zemesriekstiem – zupu, salātus, pienu, kafiju, maizi, saldējumu un dažādus saldumus un cepumus. Nu zemniekiem vairs nebija jāsatraucas par zemesriekstu pieprasījumu tirgū!

Tikai daži no šiem izgudrojumiem varētu viņu darīt bagātu, bet Kārvers tos palaida apritē brīvi, nenokārtojot patentus.

Kā Dieva kalps, viņš apzinājās, ka visa pateicība pienākas autoram Radītājam, kurš šo visu bagātību bija ielicis augos.

Viņš nemeklēja slavu. Viņam arī nebija lielu bagātību, vairākus čekus viņš nebija pat izņēmis. Viņa dzinulis bija vēlme kalpot Dievam un cilvēkiem.

Cilvēki, kas viņu pazina, brīnījās par viņa garīgumu. Viņš bieži cēlās plkst. 4 no rīta un devās uz iemīļotajiem mežiem lūgt Dievu. Katru dienu viņš jautāja: “Dievs, ko Tu vēlies lai es šodien daru?” un tad devās un darīja.

Kas ir tas, ko Dievs Tevi uzrunā darīt šodien?