Dievs neprasa, lai mēs atsacītos no kaut kā tāda, kas mums tiešām derīgs.

Viss, ko Viņš dara, kalpo Viņa bērnu labklājībai. Kaut visi, kas nav izvēlējušies Kristu, saprastu, ka Viņš var piedāvāt kaut ko daudz labāku par to, ko tie paši varētu sameklēt. Domādams un rīkodamies pretēji Dieva gribai, cilvēks vislielāko pārestību un netaisnību nodara pats savai dvēselei.

Īsts prieks nav atrodams ceļā, ko aizliedzis Tas, kas zina vislabāko un rūpējas par savu radījumu labklājību. Pārkāpumu ceļš ir posta un iznīcības ceļš.

Mēs maldāmies, ja domājam, ka Dievam patīk redzēt savus bērnus ciešam. Visas Debesis ir ieinteresētas cilvēka laimē. Mūsu Debesu Tēvs nevienam no saviem radījumiem neliedz prieku. Dievišķās prasības mūs aicina izvairīties no tādu iegribu apmierināšanas, kas nes ciešanas un vilšanos, kas mums aizver durvis uz laimi un Debesīm.

/Elena Vaita, “Ceļš pie Kristus”/