Laimīgais sunītis
Ko jūs teiktu, ja ieraudzītu šādu sludinājumu:

Kurš gan gribētu dot tādu atlīdzību par šādu sunīti? Un kā gan tāds sunītis ir ieguvis vārdu – Laimīgais? Vai varbūt tomēr… vislaimīgākais suns visā pilsētā! Ja par viņu kāds ir gatavs maksāt tik dārgu cenu..?

Dieva mīlestības vēstule cilvēkiem
Bieži vien Bībele tiek apzīmēta kā Dieva mīlestības vēstule cilvēkiem. Un ne velti – šajā grāmatā mēs varam lasīt neskaitāmus vēstījumus par Dieva lielo mīlestību uz cilvēkiem. Par to, ka katrs cilvēks Dieva acīs ir neizmērojama vērtība. Par to, ka Viņš katram cilvēkam vēlas dāvāt mūžīgo dzīvību. Vistiešāk tas ir pateikts ar vārdiem „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību (Jņ 3:16)”. Šo domu Jēzus ilustrē ar kādu skaistu līdzību, kur Viņš sevi pielīdzina gādīgam ganam, bet cilvēkus – ganāmā pulka avīm. Šajā līdzībā tiek stāstīts par vienu aitiņu, kas bija nomaldījusies no pārējā pulka un pazudusi. Kad gans to pamanīja, viņš atstāja savu ganāmo avju pulku drošā vietā un devās meklēt pazudušo aitiņu. Viņš to atrada un nogādāja pie pārējā ganāmā pulka. Jēzus caur šo un citām līdzībām cilvēkiem mācīja, ka Dievs ir gādīgs un mīlošs Tēvs. Tēvs, kas mīl pilnīgi visus savus bērnus – lielus un mazus, paklausīgus un nepaklausīgus, priecīgus un noskumušos. VISUS! Lai ilustrētu to, ka katrs cilvēks Dievam ir neizmērojama vērtība, vēlos apskatīt pāris gadījumus Bībelē.

Dieva mīlestība uz atstumtajiem
Pirmais stāsts ir par kādu sievieti – atraitni, kura kopā ar savu dēlu dzīvoja kādā Feniķijas pilsētā. Notikumi norisinās laikā, kad bija iestājies ilgstošs sausums un tajā apgabalā valdīja liels trūkums.

Tajā laikā sievietes sabiedrības acīs neskaitījās nekāda vērtība. Taču Dievs cilvēkus vērtē atšķirīgi. Arī viņa Dievam bija mīļš bērns. Lai viņu uzrunātu, Dievs izvēlējās vienu no visu laiku ievērojamākajiem praviešiem* – Eliju.

Turpināt lasīt →