
/Bībele, 2.Timotejam 1:7/

/Bībele, 2.Timotejam 1:7/

“Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.”/Bībele, Jāņa evaņģēlijs 1:16-17/
“Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.” /Bībele, Vēstule efeziešiem 2:8/

/Bībeles pants no Mateja evaņģēlija 12:20/

/Citāts no Elenas Vaitas grāmatas “Laikmetu ilgas“/ Grāmata bezmaksas online pieejama šeit.

/Bībeles pants no Jeremijas grāmatas 29:11/

/Bībeles panti no Vēstules efeziešiem 5:1-2/
„Mācieties no puķēm laukā,” saka Jēzus, „kā tās aug”; kā tās dzen asnus no aukstās, tumšās zemes, no upes gultnes dūņām, izplaukst skaistumā un izplata savu aromātu.
Kurš gan varētu iedomāties, ka neizteiksmīgajā, brūnajā lilijas sīpolā slēpjas skaistums? Bet, kad tajā apslēptā Dieva dzīvība lietus un saules staru ietekmē atsaucas Viņa aicinājumam un atveras, ļaudis apbrīno tās pievilcīgo skaistumu.
Tieši tādā veidā Dieva dzīvība atklājas katrā dvēselē, kas uzticas Viņa žēlastības kalpošanai, kura saņemama bez maksas kā lietus un saules gaisma, nesot visiem svētības. Dieva izteiktais vārds veido ziedus, un arī tevī attīsta Viņa Gara pievilcīgās īpašības.
/Elena Vaita. Domas no svētību kalna/

Kāpēc gan Viņš savā pāri plūstošajā Tēva mīlestībā devis cilvēkiem dziedātājputnus un skaistus ziedus, lai padarītu gaišāku un patīkamāku mūsu dzīves ceļu? Mēs būtu varējuši izdzīvot arī bez ziediem un putniem, bet
Dievs uzskatīja, ka ir par maz dot tikai to, kas vajadzīgs eksistencei.
Viņš piepildīja zemi, gaisu un debesis ar skaistuma mirkļiem, lai izteiktu savas mīlestības pilnās domas par mums. Tomēr radītais skaistums ir tikai Viņa godības spožuma atblāzma.
/Elena Vaita. Domas no svētību kalna/

Līdzība no Jeremijas grāmatas Bībelē par ļaudīm, ko Dievs īpaši audzēja un loloja, bet tie mēdza vieglprātīgi novērsties no Dieva. Bībeles līdzība uzskatāmi attaino Dieva mīlestību un pamācību, kad vadam savas dienas kopā ar Dievu; kā arī pretstata stāvokli, kad ilgstoši novēršamies, un kas rada likumsakarīgas “iebojāšanās” sekas musu dzīvēs.
“1 Tas Kungs tā man sacīja: “Ej un pērc sev linu jostu un apjoz ar to savus gurnus, bet sargi to no ūdens!”
2 Tad es nopirku pēc Tā Kunga pavēles tādu jostu un apjozu to ap saviem gurniem.
3 Tad vēlreiz man atskanēja Tā Kunga vārds:
4 “Ņem jostu, ko tu nopirki un ko tu nēsā ap saviem gurniem, ej pie Eifratas upes un paslēp to tur kādā klints plaisā!”