
“Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!” /Psalmi 51:14/

“Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!” /Psalmi 51:14/

“Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!” /Bībele, Psalmi 51:11-12/

/Bībeles pants no Jesajas 26:3/

“Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” /1. Pēt. 5:7-8/


“Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē. “ /Sal.pam. 24:16/
“Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” /1.Kor. 10:13/


Bērnībā mums bieži patīk sapņot par to, kas būsim, kad izaugsim lieli. Pieaugot mēs sākam apjaust, ka ar sapņošanu vien nepietiek – lai kaut ko sasniegtu, ir kaut kas jādara. Lai dabūtu labas atzīmes, nepieciešams čakli mācīties. Lai dabūtu algu, nepieciešams strādāt. Un tā sapņi pārvēršas plānos visai dzīvei – kur mācīties, par ko strādāt, kā ģimeni veidot, kā bērnus audzināt, kā pavadīt vecumdienas, utt.. Un tad šos sapņus un plānus pārtrauc kaut kas, ko neviens negaida un neplāno, bet tas neizbēgami pienāk. Un tā ir nāve. Lai gan cilvēciski šķiet, ka ar nāvi viss beidzas,
Dievs ir devis skaistu apsolījumu “Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr. (1.tes 4:14)“
Un te rodas ļoti būtisks jautājums – ja dēļ atzīmēm ir jāmācās, ja dēļ algas ir jāstrādā, tad
kas ir jādara, lai iemantotu iespēju mūžīgi mūžos būt kopā ar mūsu Radītāju un Kungu Jēzu Kristu ?


“Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, ” /Kol. 3:22-23/
“Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta. Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās, lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē.” /Fil. 2:13-15/
“Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” /Mat. 5:14-16/
“Ne mums, Kungs, ne mums, bet Savam Vārdam dod godu Savas žēlastības un uzticības dēļ! ” /Psalmi 115:1/
“Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” /Atkl. 4:11/
“Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis?
Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” /Mat. 25:38-41/
“Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” /Mat. 25:21/

“Neapslāpējiet Garu, nenicinait pravietošanu; pārbaudait visu; kas labs, to paturiet! Atraujaties no visa, kas ļauns. 1. Tes. 19-22
“Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.” 1. Jāņa 4:1
“Jo tie ir viltus apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem. Nav arī brīnums; jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli. Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem; to gals būs tāds kā viņu darbi.” /2.Kor. 11:13-15/
“Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod. Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.”/ Mat. 7:13-17/
“Taču ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā maldinādami un maldīdamies. Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū. Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” /2.Tim. 3:13-17/

Gada nogale parasti asociējas ar svētkiem, kuros vairāk nekā kā citreiz ikdienā aizdomājamies par pašu brīnišķīgāko stāstu Bībelē.
Par stāstu, kurš atklāj Dieva neizmērojamo mīlestību uz cilvēkiem.
Šī stāsta būtība vienā teikumā apkopota Jāņa evaņģēlijā 3:16 “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”. Nereti mēs apstājamies tikai pie šī stāsta iesākuma – Jēzus dzimšanas. Piedāvāju šo stāstu aplūkot nedaudz plašāk un tam par pamatu izmantot vienu no Jēzus līdzībām. Šī līdzība būs par kādu saimnieku, kas dēstīja brīnišķīgu vīna dārzu, uzticēja to strādniekiem un pats aizceļoja. Parasti šo līdzību apskata kā vēstījumu tā laika reliģiskajiem līderiem. Bet, tā kā Dievs katram cilvēkam ir kaut ko uzticējis, tad šis stāsts ir aktuāls arī šodien ikvienam no mums.

“Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” Jēk. 1:17
“Bet paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!” 2. Kor. 9:15
“Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.” Jņ. 1:16
“Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī! Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta. Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!” Psalmi 36:8-11
“Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!” Psalmi 103:2

“Ko tad cilvēks tik daudz sūdzas, kamēr viņš dzīvo? Lai ikkatrs sūdzas par saviem grēkiem! Izpētīsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga!” /Raudu dz. 3:39,40/