Miers un pazemība

Nemieru rada mīlestība pret savu es.

Ja esam piedzimuši no augšienes, mums būs tāds pats prāts, kāds bija Jēzum, tāds prāts, kas Viņam lika pazemoties, lai mēs tiktu izglābti. Tad mēs nemeklēsim augstāko vietu. Mēs ilgosimies sēdēt pie Jēzus kājām un mācīties no Viņa. Mēs sapratīsim, ka mūsu darba vērtību nenosaka sevis izrādīšana un pasaulē saceltais troksnis vai mūsu pašu spēka radītā aktivitāte un dedzība.

Mūsu darba vērtība ir proporcionāla Svētā Gara saņemšanai.

/Elena Vaita, “Laikmetu ilgas”/

Rītdienas rūpes atstāj rītdienai

Nekrājiet visas rītdienas saistības un rūpes kopā ar šodienas uzdevumiem.

Uzticīga šīsdienas pienākumu pildīšana vislabāk sagatavo rītdienas pārbaudījumiem.

Nemitīgās rūpes izšķiež dzīvības spēkus.  Rūpes ir aklas un nespēj izšķirt nākotni, bet Jēzus redz beigas jau sākumā.

/Elena Vaita ” Kristus dziedinošā kalpošana”/

“Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.”

/Bībele, Salamana pamācības 6:13/

Emocionālā anestēzija

Daudziem labi zināms joks stāsta par pacientu pie ārsta, kuram pirms operācijas vaicā – vai vēlas lēto vai dārgo anestēziju. Pacients izvēlējās lēto… un ārsts viņam nodziedāja: “Aijā žūžū, lāča bērni….”

Kad man nesen nācās doties uz gudrības zoba operāciju, un daktere secināja, ka jau sākušas veidoties strutas, gribējās dziedāt slavas dziesmas Dievam, kad anestēzija tomēr iedarbojās. Jo, ja būtu novilcinājusies ar nākšanu, iespējams anestēzija nedarbotos. Vai Jūs gribētu veikt kaula urbšanu un zoba raušanu bez anestēzijas? Es labāk to nevēlos pat iztēloties… Jo caur iedarbīgo anestēziju laimīgi nejutu nekādas sāpes un process nebija briesmīgāks par parastu zobu labošanu.

Bet kā ar mūsu emocionālo anestēziju grūtos un sāpīgos brīžos… Vai mēs ļaujamies Dieva anestēzijai vai arī iztiekam ar pasaules “Aijā žūžū anestēziju”?

“Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” / Bībele, Filipiešiem 4:6-8/

Turpināt lasīt