Svētku laikam ir dažādas emocijas raksturīgas. Gan prieks par ģimenes saticību un sadraudzību, mīļiem tikšanās brīžiem. Gan arī lielāku vai mazāku nemierīgumu par dāvanu sagādāšanu un topošajiem šmorējumiem virtuvē.

Bet kādā ģimenē svētku laiks bija pavisam drūmās ieskaņās. Kāds vīrs un viņu divi bērni bija saņēmuši ziņu no slimnīcas galvenā ārsta, ka bērniem mīļā māmuļa un vīram tik mīļā sieva bija nomirusi… Kamēr ģimenes sirdis bija noskumušas līdz izmisumam, slimnīcā māsiņa dodoties pie šīs mirušās sievietes, lai to sakoptu, secināja…, ka ir… dzīvības pazīmes. Māsiņa nobijusies un cerīgā satraukumā pārbaudīja vēl un vēl… jā, šī sieviete bija dzīva!!! Viņa ātri steidzās pie ārsta un pavēstīja ziņas, līdz arī ārsts pārsteigts pārliecinājās, ka sieviete ir dzīva!! Bet kā lai ārsts tagad piezvana ģimenei un pasaka, ka viņu mīļā māmuļa tomēr ir dzīva? Pārkāpt savam lepnumam…

Viņš piezvanīja un pateica: “Jūsu sievai ir jūtami nedaudz uzlabojumi.” Vīrs pārjautāja: “Uzlabojumi? Jūs teicāt, ka viņa ir mirusi…”

Nedaudz uzlabojumi! Sieviete, kura bija tikusi paziņota mirusi, ir dzīva! Nedaudz uzlabojumi… Bet kā ar mums?

Turpināt lasīt →