“Kristus vienmēr cenšas iedvest ticību un cerību.” “Atņemt dvēselei drosmi ir sātana darbs.” / E. Vaita “Laikmetu ilgas”/
“Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.” / Bībele, Vēstule Romiešiem 15:13/
“Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs?
Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem
un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis.
Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga.”
Kur atrodos es?
“Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts. Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj.” /Bībele, Psalmi 34:19/
Grēku piedošanas svētība – 32. Psalms:
1 Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!
2 Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid
“Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai (..)”
/Bībele, 2. Korintiešiem 3:5-6/
Spēks rodas strādājot: darbība ir dzīvības pirmais nosacījums.
Tie, kas cenšas saglabāt kristīgu dzīvi, tikai patērējot žēlastības pasniegtās svētības, bet, neko nedarot Kristus labā, patiesībā cenšas dzīvot tikai, lai ēstu. Kā garīgajā, tā fiziskajā pasaulē tā rezultāts vienmēr būs deģenerācija un pagrimums.
Cilvēkam, kas atsacītos nodarbināt savus locekļus, drīz vien vairs nebūtu nekāda spēka tos lietot.
Tāpat kristietis, kurš negrib izlietot Dieva dāvinātos spēkus, ne tikai nepieaugs Kristū, bet zaudēs arī to spēku, kas viņam jau bija.
(..) Dievs cilvēkiem ir dāvinājis priekštiesību kļūt par dievišķās dabas līdzdalībniekiem un savukārt izplatīt svētības saviem līdzcilvēkiem.
Tas ir augstākais gods, lielākais prieks, ko Dievs vispār spēj piešķirt cilvēkiem.
Tie, kas tādā veidā kļūst līdzdalībnieki mīlestības darbos, atrodas vistuvāk savam Radītājam.
Dievs Evaņģēlija vēsti un visu mīlestības kalpošanas darbu varēja uzticēt debesu eņģeļiem. Viņš sava mērķa sasniegšanai varēja izlietot vēl citus līdzekļus. Bet savā bezgalīgajā mīlestībā Viņš izvēlējās mūs par saviem, Kristus un eņģeļu līdzstrādniekiem,
lai mums būtu dalība svētībās, priekā un garīgajā augšupejā, ko dod šāda nesavtīga kalpošana.
/Elena Vaita. Ceļš pie Kristus/
Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis? /Bībele, 1. Korintiešiem 4:7/
Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas. /Bībele, Jēkaba 1:17/
“Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?
Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, – un redzi, baļķis tavā paša acī?
Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.”
/Bībele, Mateja 7:3-5/
Svētības bagāti dāvājot citiem, mēs varam būt droši, ka svētību Autors tās devīgi dos atpakaļ arī devējam. Cik interesanti, ka Dievs pasauli iekārtojis tā, ka laimīgi jūtamies tieši dodot un iepriecinot citus!
Mums pastāvīgi jāapzinās vajadzība pēc cēlinoša šķīstu domu spēka. Katras dvēseles vienīgā drošība ir pareiza domāšana. Kādas ir cilvēka “sirds domas, tāds viņš ir”. (Sal. pam. 23:7, Glika tulk.)
Pašsavaldīšanās spēks tiek stiprināts, to vingrinot.
Kas sākotnēji šķiet grūti, pastāvīgi atkārtojot, kļūst arvien vieglāk panesams, un pareizās domas un darbības kļūst par ieradumu. Ja gribēsim, spēsim novērsties no visa lētā un zemiskā un pacelties augstāk; tad cilvēki mūs cienīs un Dievs mīlēs.
Attīstiet ieradumu runāt labu par citiem.
dzivolaidzivotu.lv 