Galvenā doma: tas, ko Tu baidies pazaudēt, ir tas, kam Tu kalpo.
Galvenās rakstuvietas: “Jauneklis saka Viņam: “To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?” Mateja 19: 20; “Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” Mateja 6:24
Daudziem labi zināms joks stāsta par pacientu pie ārsta, kuram pirms operācijas vaicā – vai vēlas lēto vai dārgo anestēziju. Pacients izvēlējās lēto… un ārsts viņam nodziedāja: “Aijā žūžū, lāča bērni….”
Kad man nesen nācās doties uz gudrības zoba operāciju, un daktere secināja, ka jau sākušas veidoties strutas, gribējās dziedāt slavas dziesmas Dievam, kad anestēzija tomēr iedarbojās. Jo, ja būtu novilcinājusies ar nākšanu, iespējams anestēzija nedarbotos. Vai Jūs gribētu veikt kaula urbšanu un zoba raušanu bez anestēzijas? Es labāk to nevēlos pat iztēloties… Jo caur iedarbīgo anestēziju laimīgi nejutu nekādas sāpes un process nebija briesmīgāks par parastu zobu labošanu.
Bet kā ar mūsu emocionālo anestēziju grūtos un sāpīgos brīžos… Vai mēs ļaujamies Dieva anestēzijai vai arī iztiekam ar pasaules “Aijā žūžū anestēziju”?
“Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” / Bībele, Filipiešiem 4:6-8/
Bija kāda meitenīte Lote, kuras tēvs bieži devās komandējumos. Bet kad viņš atgriezās, viņš pirmo dienu veltīja meitiņai Lotei. Meitenei bija kāda mīļākā rotaļlieta. Viņas dārgums. Tās bija pērles. Viņa ar tām varēja visvisādi splēties dienām, un glabāja kā lielākos dārgumus.
Svētku laikam ir dažādas emocijas raksturīgas. Gan prieks par ģimenes saticību un sadraudzību, mīļiem tikšanās brīžiem. Gan arī lielāku vai mazāku nemierīgumu par dāvanu sagādāšanu un topošajiem šmorējumiem virtuvē.
Bet kādā ģimenē svētku laiks bija pavisam drūmās ieskaņās. Kāds vīrs un viņu divi bērni bija saņēmuši ziņu no slimnīcas galvenā ārsta, ka bērniem mīļā māmuļa un vīram tik mīļā sieva bija nomirusi… Kamēr ģimenes sirdis bija noskumušas līdz izmisumam, slimnīcā māsiņa dodoties pie šīs mirušās sievietes, lai to sakoptu, secināja…, ka ir… dzīvības pazīmes. Māsiņa nobijusies un cerīgā satraukumā pārbaudīja vēl un vēl… jā, šī sieviete bija dzīva!!! Viņa ātri steidzās pie ārsta un pavēstīja ziņas, līdz arī ārsts pārsteigts pārliecinājās, ka sieviete ir dzīva!! Bet kā lai ārsts tagad piezvana ģimenei un pasaka, ka viņu mīļā māmuļa tomēr ir dzīva? Pārkāpt savam lepnumam…
Viņš piezvanīja un pateica: “Jūsu sievai ir jūtami nedaudz uzlabojumi.” Vīrs pārjautāja: “Uzlabojumi? Jūs teicāt, ka viņa ir mirusi…”
Nedaudz uzlabojumi! Sieviete, kura bija tikusi paziņota mirusi, ir dzīva! Nedaudz uzlabojumi… Bet kā ar mums?
13. gadsimtā tika veikts kāds eksperiments, kas izrādījās nozīmīgāks, nekā sākotnēji likās. Vācijas valdnieks Frederiks II vēlējās noskaidrot, kādā valodā runātu bērni, ja tie nekad nebūtu dzirdējuši kādu runājam. Viņam bija pilnīga pārliecība, ka dabiski runātu vācu valodā. Vairāki bērni tika atņemti vecākiem un to kopējas tika instruētas nekad nerunāt bērnu klātbūtnē, nekad viņiem nepieskarties. Visa barošana un autiņu mainīšana tika veikta tikai ar ierīču palīdzību.
Tomēr šajā eksperimentā tā arī nenoskaidrojās, kādā valodā bērni runātu. Jo viņi visi nomira. Visi.
Zinātne pierāda arvien vairāk un vairāk, ka mēs uzplaukstam, kad mīlam un tiekam mīlēti. Savukārt iznīkstam, ja mums pietrūkst mīlestības. Ja mīlestību varētu iepakot tabletēs, tās varētu izrakstīt pie visām slimībām kā veiksmīgu terapiju.
Dievs mūs radīja pēc Savas līdzības. Dievs ir mīlestība. Mēs esam radīti, lai mīlētu.
/Ieraksts tapis iedvesmojoties no Dr.Dean Ornish, “Love and Survival” un Ty Gibson “God called Desire”/
Katrīna dzīvoja Padomju Savienībā dažus gadus pirms komunisma sabrukšanas. Tādēļ, ka bija kristiete, viņa kopā ar citiem saviem menonītu draugiem tika izsūtīta uz darba nometni Sibīrijā. Sadzīves apstākļi barakās bija ārkārtīgi primitīvi. Viņas gulta bija koka dēlis, plānā kārtā pārklāts ar salmiem. Radiniekiem Kanādā pēc kāda laika izdevās izcīnīt atļauju, lai viņa tos apciemotu. Viņi samaksāja par Katrīnas biļeti, un viņai tika iedota trīs mēnešu ceļojuma vīza, kā arī viņu plāns bija, lai Katrīna Krievijā vairs nekad neatgrieztos. Viņas ierašanās Kanādā bija kā Alises ierašanās Brīnumzemē.
Kādā ciemā bija sabraukuši cilvēki ar mērķi meklēt zeltu. Kāds bija nedaudz atradis un nu visus bija pārņēmis zelta drudzis. Tur bija arī kādi 3 brāļi, kas meklēja kopā. Meklēja, meklēja, bet nevarēja atrast. Saguruši un sadrūmuši tie iegāja kādā alā atpūsties. Pēc atpūtas nolēma turpināt meklēt šeit pat alā… Līdz viņu acīs parādījās mirdzums. Viņi bija atraduši zeltu tepat alā! Tomēr prieka sajūsmu nedaudz apēnoja fakts, ka viņiem bija beigusies pārtika un vajadzēja doties uz ciema veikalu pēc ēdmā. Viņi stingri norunāja nevienam neteikt, ka ataduši zeltu. Dosies tikai iegādāt pārtiku. Bet atgriežoties, tie secināja, ka ļoti daudz vīru viņiem seko. Kādēļ viņi sekoja?
Tas prieka mirdzums acīs nebija noslēpjams. Uzreiz bija saprotams, ka viņi ir atraduši to, ko visi meklēja!
Vai tavās acīs mirdz prieks, par to, ka esi atradis vērtības, ko “ne kodes, ne rūsa tās nemaitā“ (Mat. 6:20)? Vai tavās acīs nojaušams, ka esi atradis to, ko visi tik izmisīgi meklē?
Bībelē tik daudzviet stāstīts par pazemību, Dieva pagodināšanu. Un tā vien liekas, ka Dievam ir egoisma problēma. Kādēļ Viņš grib piesavināties visu godu? ES taču darīju, ES ieguldīju. ES taču mizoju kartupeļus – kādēļ gan Dievs piesavinās visu godu par gardo sautējumu? Vai varbūt… es varu atviegloti uzelpot, ka man ir tikai jānomizo kartupeļi, un par pārējo posmu līdz lieliskam rezultātam parūpēsies Meistars?
Turpināt lasīt
dzivolaidzivotu.lv 