Nekrājiet visas rītdienas saistības un rūpes kopā ar šodienas uzdevumiem.
Uzticīga šīsdienas pienākumu pildīšana vislabāk sagatavo rītdienas pārbaudījumiem.
Nemitīgās rūpes izšķiež dzīvības spēkus. Rūpes ir aklas un nespēj izšķirt nākotni, bet Jēzus redz beigas jau sākumā.
/Elena Vaita ” Kristus dziedinošā kalpošana”/
“Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.”
/Bībele, Salamana pamācības 6:13/
Kur vien dvēsele ir vienota ar Kristu, tur ir mīlestība. Lai kādas citas iezīmes piemistu raksturam, tām nav vērtības bez mīlestības. (..)
Bez mīlestības viss ir nevērtīgs, jo tas nekādā veidā nepārstāv Kristu, kurš ir mīlestība.
/Laika zīmes, 1891.g. 28.dec, 18.rindk./
1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
Dievs neprasa, lai mēs atsacītos no kaut kā tāda, kas mums tiešām derīgs.
Viss, ko Viņš dara, kalpo Viņa bērnu labklājībai. Kaut visi, kas nav izvēlējušies Kristu, saprastu, ka Viņš var piedāvāt kaut ko daudz labāku par to, ko tie paši varētu sameklēt. Domādams un rīkodamies pretēji Dieva gribai, cilvēks vislielāko pārestību un netaisnību nodara pats savai dvēselei.
Īsts prieks nav atrodams ceļā, ko aizliedzis Tas, kas zina vislabāko un rūpējas par savu radījumu labklājību. Pārkāpumu ceļš ir posta un iznīcības ceļš.
Mēs maldāmies, ja domājam, ka Dievam patīk redzēt savus bērnus ciešam. Visas Debesis ir ieinteresētas cilvēka laimē. Mūsu Debesu Tēvs nevienam no saviem radījumiem neliedz prieku. Dievišķās prasības mūs aicina izvairīties no tādu iegribu apmierināšanas, kas nes ciešanas un vilšanos, kas mums aizver durvis uz laimi un Debesīm.
Ir kāds ļoti svarīgs prāta likums, kuru nedrīkst neievērot:
ja kāda iekārojama lieta ir atteikta tā, ka nav cerību to kādreiz dabūt, prāts drīz vien pārstāj ilgoties pēc tās un to nodarbina citas lietas. Bet tik ilgi, kamēr pastāv cerība iekāroto dabūt, cilvēks pieliks pūles, lai to iegūtu.
Dievs ir par gudru, lai kļūdītos, un pārāk labs, lai aizturētu kaut ko labu tiem, kas staigā taisnībā.
Tāpēc nebīsties Viņam uzticēties pat tad, ja tu uz savām lūgšanām nesaņemtu tūlītēju atbildi. Paļaujies uz Viņa drošo apsolījumu: “Lūdziet, tad jums taps dots.” (Mateja 7:7)
/Elena Vaita, “Ceļš pie Kristus”/
Šeit top teksts
Katrs lielā mērā ir sava rakstura arhitekts. (..)
Var būt, ka tava rakstura veidošanā jāpaveic daudz darba, ka tu esi raupjš akmens, kas jāveido un jāpulē, pirms tas var aizpildīt vietu Dieva templī. Tev nav jābūt pārsteigtam, ja ar āmuru un kaltu Dievs nocērt tava rakstura asās šķautnes,
līdz tu esi sagatavots aizpildīt vietu, ko Viņš tev sagādājis. Neviena cilvēciska būtne nevar pabeigt šo darbu. To var paveikt tikai Dievs. Un esi drošs, ka Viņš neizdarīs nevienu nederīgu cirtienu. Katru cirtienu Viņš cērt mīlestībā, tavai mūžīgajai laimei. Viņš zina tavas vājības un strādā, lai atjaunotu, nevis lai sagrautu. /Elena Vaita, “Bērna Vadonis”/
dzivolaidzivotu.lv 