Citāti

Vienas domas ietekmes spēks

~ Dace ~ Komentēt

Elena Vaita, Ticība-mans dzīvesveids, domāšana Bībelē, priecīga sirds dziedina vainas

“Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” /Filip. 4:8/

“Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” /Filip. 4:6-7/

“Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.  Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis. /Efez. 4:31-32/

“Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!” /Filip. 4:4/

“Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.”  /Sal.pam. 17:22/

 

Bagātība pieticībā

~ Dace ~ Komentēt

Bībele, Bībeles panti, pieticība, bagātība, nauda

Dievs dod cilvēkiem izdevības iegūt bagātību, un tā rokās, kas lieto savus līdzekļus nesavtīgi un darbojas kā Dieva namturis, bagātība ir svētība gan tās īpašniekam, gan pasaulei.

Nevis nauda pati, bet mīlestība uz to ir visa ļaunuma sakne.

“Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” Tas, kurš par tīru zeltu saka: “Tu esi tas, uz ko es paļaujos!” ir “Dievu Debesu augstumos pievīlis”. “Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves, — visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem.” (Sal. māc. 5:9; Īj. 31:24,28; Ps. 49:8,9)

Visgrūtāk ir nest līdz malām pilnu, nevis tukšu kausu. Lai to noturētu līdzsvarā, ir jābūt ļoti uzmanīgam. Bēdas un likstas nes līdzi neapmierinātību un ciešanas, bet garīgajai dzīvei visbriesmīgākā ir pilnīga materiālā labklājība.

Pazemības ielejā, kur cilvēki izjūt nemitīgas vajadzības un atkarību no Dieva vadības savās dzīves gaitās, ir daudz drošāk.

Turpināt lasīt →

Nesavtīgums = attīstības pamats

~ Dace ~ Komentēt

Elena Vaita, nesavtīgums, pašaizliedzība

“Šī kalpošana, kas padara mūs par svētību citiem, atnes lielākas svētības arī mums pašiem. Nesavtīgums ir visas patiesas attīstības pamats.

Nesavtīgā kalpošanā mēs iegūstam ikvienas spējas augstāko kultūru.”

/Elena Vaita, Padomi vecākiem, skolotājiem un audzēkņiem/

 

Kristus ir lielais centrs

~ Dace ~ Komentēt

Elena Vaita, Laikmetu ilgas, Kristus

“Pēc saviem ieradumiem un spējām apustuļi bija ļoti dažādi. Kopā ar citiem mācekļiem tur bija muitnieks Levijs Matejs un nesamierināmais Romas varas nīdējs, ātrsirdīgais, dedzīgais Sīmanis, cēlsirdīgais, straujais Pēteris un zemiskais Jūda; patiesais, bet nedrošais un bailīgais Toms, kūtrais, šaubu pārņemtais Filips un godkārīgie, vaļsirdīgie Cebedeja dēli. Būdami ar dažādiem trūkumiem, ar iedzimtām un ieaudzinātām tieksmēm uz ļaunu, tie visi bija savesti kopā, bet Kristū un ar Kristu tiem vajadzēja dzīvot Dieva saimē, mācoties kļūt vienotiem ticībā, atziņās un garā. Viņiem būs pārbaudījumi, pārestības un domstarpības, bet,

kamēr sirdī mājos Kristus, nevar notikt šķelšanās. Viņa mīlestība tos vadīs uz savstarpēju mīlestību. Meistara mācības rādīs ceļu uz visu domstarpību izlīdzināšanu, veidojot mācekļu starpā savienību, līdz tie sasniegs pilnīgu vienprātību.

Kristus ir lielais centrs, un tie cits citam tuvojas tieši par tik, par cik tie būs tuvojušies centram.”

/Elena Vaita “Laikmetu ilgas“/

Nožēlotāja asaras saulstaru mirdzumā

~ Dace ~ Komentēt

Elena Vaita, grēka nožēla, Laikmetu ilgas

“Mēs bieži bēdājamies tāpēc, ka ļaunie darbi sev līdzi nes nepatīkamas sekas; bet tā nav grēku nožēla. Patiesas bēdas par grēku ir Svētā Gara darbības rezultāts. Svētais Gars atmasko sirds nepateicību, kas ir nicinājusi un apbēdinājusi Pestītāju, un sagrauztus ved mūs nožēlā pie krusta pakājes.

Katrs grēks Jēzu ievaino no jauna,

un, kad mēs uzlūkojam To, kuru esam “dūruši”, mēs skumstam par grēkiem, kas sagādājuši Viņam ciešanas. Šāda nožēla vadīs pie atteikšanās no grēka.

Laicīgs cilvēks šīs bēdas var nosaukt par vājumu, bet tās ir spēks, kas ar nesaraujamām saitēm savieno nožēlas pilno ar Mūžīgo.

Turpināt lasīt →

Lai jūsu gaisma spīd Tēvam par godu

~ Dace ~ Komentēt

Gaisma, Bībeles panti, Mateja evaņģēlijs

Jēzus saka: „Jūs esat pasaules gaisma… Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs” Mat.5:14.16.

Kristus neliek kristiešiem censties spīdēt, bet tikai ļaut savai gaismai skaidros un nepārprotamos staros apmirdzēt pasauli.

Neapsedziet savu gaismu. Grēcīgi neatraujiet pasaulei savu gaismu. Neatļaujiet pasaules miglai, pasaulīgajam drudzim izdzēst jūsu gaismu. Neapslēpiet to zem gultas vai zem lādes, bet lieciet to svečturī, lai tā apgaismo visus namā esošos ļaudis.

Nepūlieties izcelt paši sevi spīdēšanai, un neapslēpieties arī alā, kā to savā mazdūšībā bija darījis Ēlija.

 Nāciet ārā, nostājieties kopā ar Dievu un spīdiet! Dievs jums liek spīdēt, izgaismot pasaules morālo tumsu. Esiet sāls – garšviela – cilvēku vidū.

/Citāts no grāmatas – Elena Vaita “Viena diena ar Dievu“/

Stāsts par ērgli

~ Dace ~ Komentēt

Elena Vaita, ticība Dievam

“Ticība ir roka, kas satver bezgalīgo palīdzību; tā ir līdzeklis, kas atjaunotai sirdij liek pukstēt saskaņā ar Kristus sirdi.
Pūloties aizsniegt savu mājvietu, vētra ērgli bieži vien iedzen tumšā kalnu aizā. Starp putnu  un  saulainajiem  augstumiem,  kur  nostiprināta  ligzda,  traucas  drūmas,  sadusmotas mākoņu masas. Kādu brīdi tas šķiet apjucis un mētājas šurp un turp, sitot ar saviem spēcīgajiem spārniem, it kā gribēdams biezos mākoņus izdzenāt. Cenšoties rast izeju no šī cietuma, ērglis ar mežonīgiem  kliedzieniem  saceļ  trauksmi  kalnu  baložos,  bet  tad  pēkšņi  ar  spalgu  uzvaras saucienu metas augšup tumsā, lai brīdi vēlāk atrastos virs mākoņiem mierīgajā saules spožumā. Tumsa un vētra paliek zem viņa, visapkārt skaidras debesis. Putns sasniedz savu mājvietu lepnas klints virsotnē un jūtas apmierināts, bet, lai nokļūtu šajā gaismā,  bija  jādodas  cauri  tumsai.  Tas  prasīja  piepūli,  tomēr  meklētais  patvērums  ir  laba atlīdzība.

Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam sekot Kristum. Mums jāiemācās dzīvot ticībā, jo tikai tā mēs izkļūsim cauri mākoņiem, kas līdzīgi biezai sienai mūs šķir no Debesu gaismas. Mums jāaizsniedz ticības augstumi, kur visapkārt valda miers un līksmība Svētajā Garā.”

/Elena Vaita “Vēstis jaunatnei”/