Dievs dod cilvēkiem izdevības iegūt bagātību, un tā rokās, kas lieto savus līdzekļus nesavtīgi un darbojas kā Dieva namturis, bagātība ir svētība gan tās īpašniekam, gan pasaulei.

Nevis nauda pati, bet mīlestība uz to ir visa ļaunuma sakne.

“Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” Tas, kurš par tīru zeltu saka: “Tu esi tas, uz ko es paļaujos!” ir “Dievu Debesu augstumos pievīlis”. “Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves, — visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem.” (Sal. māc. 5:9; Īj. 31:24,28; Ps. 49:8,9)

Visgrūtāk ir nest līdz malām pilnu, nevis tukšu kausu. Lai to noturētu līdzsvarā, ir jābūt ļoti uzmanīgam. Bēdas un likstas nes līdzi neapmierinātību un ciešanas, bet garīgajai dzīvei visbriesmīgākā ir pilnīga materiālā labklājība.

Pazemības ielejā, kur cilvēki izjūt nemitīgas vajadzības un atkarību no Dieva vadības savās dzīves gaitās, ir daudz drošāk.

Turpināt lasīt →