/Elena Vaita “Laikmetu ilgas”/ Grāmata online bezmaksas pieejama šeit.
Autors: Dace
Kur ir tava sirds?
“Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” /Bībele, Mateja 6:19-21/
Jautājumi pārdomām:
- Vai Dievs tiešām aizliedz nodrošināt sev rītdienas rezervi, vai arī tas ir prioritāšu salīdzinājums?
- Ko priekš manis nozīmē “krājiet sev mantas debesīs”?
- Kurš mans “konts” ir pilnāks – “zelta” vai “debesu mantnīcas”?
- Kur ir mana sirds ŠODIEN?
Ko tas cilvēkam palīdz?
“Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.
Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?”
/Bībele, Marka evaņģēlijs 8:35-36/
Uz augšu
Bībele, Vēstule kolosiešiem 3:2
Kristus ir lielais centrs
“Pēc saviem ieradumiem un spējām apustuļi bija ļoti dažādi. Kopā ar citiem mācekļiem tur bija muitnieks Levijs Matejs un nesamierināmais Romas varas nīdējs, ātrsirdīgais, dedzīgais Sīmanis, cēlsirdīgais, straujais Pēteris un zemiskais Jūda; patiesais, bet nedrošais un bailīgais Toms, kūtrais, šaubu pārņemtais Filips un godkārīgie, vaļsirdīgie Cebedeja dēli. Būdami ar dažādiem trūkumiem, ar iedzimtām un ieaudzinātām tieksmēm uz ļaunu, tie visi bija savesti kopā, bet Kristū un ar Kristu tiem vajadzēja dzīvot Dieva saimē, mācoties kļūt vienotiem ticībā, atziņās un garā. Viņiem būs pārbaudījumi, pārestības un domstarpības, bet,
kamēr sirdī mājos Kristus, nevar notikt šķelšanās. Viņa mīlestība tos vadīs uz savstarpēju mīlestību. Meistara mācības rādīs ceļu uz visu domstarpību izlīdzināšanu, veidojot mācekļu starpā savienību, līdz tie sasniegs pilnīgu vienprātību.
Kristus ir lielais centrs, un tie cits citam tuvojas tieši par tik, par cik tie būs tuvojušies centram.”
/Elena Vaita “Laikmetu ilgas“/
Ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti
“Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu Viņa mutē;
Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, kas spriež taisnu tiesu.
Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.
Jo jūs maldījāties kā avis, bet tagad jūs esat atgriezti pie sava dvēseļu Gana un Sarga.”
/Bībeles panti no 1.Pētera vēstules 2:22-25/
Dievs mīlestību pierāda
“6 Jo Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi.
7 Neviens tik lēti nemirs par kādu taisno. Par to, kas labs, jau drīzāk kāds ir gatavs mirt.
8 Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.
9 Jo vairāk tagad, taisnoti ar Viņa asinīm, caur Viņu tiksim izglābti no dusmības.
10 Jo, ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar Viņu Viņa Dēla nāvē, cik daudz vairāk, salīdzināti būdami, tiksim izglābti Viņa dzīvībā!
11 Bet tas vēl nav viss: mēs pat varam sevi laimīgus teikt Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā tagad esam ieguvuši salīdzināšanu.
Nožēlotāja asaras saulstaru mirdzumā
“Mēs bieži bēdājamies tāpēc, ka ļaunie darbi sev līdzi nes nepatīkamas sekas; bet tā nav grēku nožēla. Patiesas bēdas par grēku ir Svētā Gara darbības rezultāts. Svētais Gars atmasko sirds nepateicību, kas ir nicinājusi un apbēdinājusi Pestītāju, un sagrauztus ved mūs nožēlā pie krusta pakājes.
Katrs grēks Jēzu ievaino no jauna,
un, kad mēs uzlūkojam To, kuru esam “dūruši”, mēs skumstam par grēkiem, kas sagādājuši Viņam ciešanas. Šāda nožēla vadīs pie atteikšanās no grēka.
Laicīgs cilvēks šīs bēdas var nosaukt par vājumu, bet tās ir spēks, kas ar nesaraujamām saitēm savieno nožēlas pilno ar Mūžīgo.
Gribas un veiksmes autors
/Bībeles pants no Vēstules filipiešiem 2:13/
Lai jūsu gaisma spīd Tēvam par godu
Jēzus saka: „Jūs esat pasaules gaisma… Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs” Mat.5:14.16.
Kristus neliek kristiešiem censties spīdēt, bet tikai ļaut savai gaismai skaidros un nepārprotamos staros apmirdzēt pasauli.
Neapsedziet savu gaismu. Grēcīgi neatraujiet pasaulei savu gaismu. Neatļaujiet pasaules miglai, pasaulīgajam drudzim izdzēst jūsu gaismu. Neapslēpiet to zem gultas vai zem lādes, bet lieciet to svečturī, lai tā apgaismo visus namā esošos ļaudis.
Nepūlieties izcelt paši sevi spīdēšanai, un neapslēpieties arī alā, kā to savā mazdūšībā bija darījis Ēlija.
Nāciet ārā, nostājieties kopā ar Dievu un spīdiet! Dievs jums liek spīdēt, izgaismot pasaules morālo tumsu. Esiet sāls – garšviela – cilvēku vidū.
/Citāts no grāmatas – Elena Vaita “Viena diena ar Dievu“/
dzivolaidzivotu.lv 