Autors: Dace
Lote un viņas pērles
Bija kāda meitenīte Lote, kuras tēvs bieži devās komandējumos. Bet kad viņš atgriezās, viņš pirmo dienu veltīja meitiņai Lotei. Meitenei bija kāda mīļākā rotaļlieta. Viņas dārgums. Tās bija pērles. Viņa ar tām varēja visvisādi splēties dienām, un glabāja kā lielākos dārgumus.
Tik liela žēlastība
“Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā! /Bībele, Romiešiem 8:38,39/
Sargājot no viltus prieka
Dievs neprasa, lai mēs atsacītos no kaut kā tāda, kas mums tiešām derīgs.
Viss, ko Viņš dara, kalpo Viņa bērnu labklājībai. Kaut visi, kas nav izvēlējušies Kristu, saprastu, ka Viņš var piedāvāt kaut ko daudz labāku par to, ko tie paši varētu sameklēt. Domādams un rīkodamies pretēji Dieva gribai, cilvēks vislielāko pārestību un netaisnību nodara pats savai dvēselei.
Īsts prieks nav atrodams ceļā, ko aizliedzis Tas, kas zina vislabāko un rūpējas par savu radījumu labklājību. Pārkāpumu ceļš ir posta un iznīcības ceļš.
Mēs maldāmies, ja domājam, ka Dievam patīk redzēt savus bērnus ciešam. Visas Debesis ir ieinteresētas cilvēka laimē. Mūsu Debesu Tēvs nevienam no saviem radījumiem neliedz prieku. Dievišķās prasības mūs aicina izvairīties no tādu iegribu apmierināšanas, kas nes ciešanas un vilšanos, kas mums aizver durvis uz laimi un Debesīm.
Ziemassvētku viesi
Ieguldīju vienu minūti, lai noskatītos. Bija tā vērts.
Vijot gudrības pavedienu
Domu filtrs
Gribasspēka robežmietiņi
Ir kāds ļoti svarīgs prāta likums, kuru nedrīkst neievērot:
ja kāda iekārojama lieta ir atteikta tā, ka nav cerību to kādreiz dabūt, prāts drīz vien pārstāj ilgoties pēc tās un to nodarbina citas lietas. Bet tik ilgi, kamēr pastāv cerība iekāroto dabūt, cilvēks pieliks pūles, lai to iegūtu.
“MAZLIET” uzlabojumi?
Svētku laikam ir dažādas emocijas raksturīgas. Gan prieks par ģimenes saticību un sadraudzību, mīļiem tikšanās brīžiem. Gan arī lielāku vai mazāku nemierīgumu par dāvanu sagādāšanu un topošajiem šmorējumiem virtuvē.
Bet kādā ģimenē svētku laiks bija pavisam drūmās ieskaņās. Kāds vīrs un viņu divi bērni bija saņēmuši ziņu no slimnīcas galvenā ārsta, ka bērniem mīļā māmuļa un vīram tik mīļā sieva bija nomirusi… Kamēr ģimenes sirdis bija noskumušas līdz izmisumam, slimnīcā māsiņa dodoties pie šīs mirušās sievietes, lai to sakoptu, secināja…, ka ir… dzīvības pazīmes. Māsiņa nobijusies un cerīgā satraukumā pārbaudīja vēl un vēl… jā, šī sieviete bija dzīva!!! Viņa ātri steidzās pie ārsta un pavēstīja ziņas, līdz arī ārsts pārsteigts pārliecinājās, ka sieviete ir dzīva!! Bet kā lai ārsts tagad piezvana ģimenei un pasaka, ka viņu mīļā māmuļa tomēr ir dzīva? Pārkāpt savam lepnumam…
Viņš piezvanīja un pateica: “Jūsu sievai ir jūtami nedaudz uzlabojumi.” Vīrs pārjautāja: “Uzlabojumi? Jūs teicāt, ka viņa ir mirusi…”
Nedaudz uzlabojumi! Sieviete, kura bija tikusi paziņota mirusi, ir dzīva! Nedaudz uzlabojumi… Bet kā ar mums?
… ja bez mīlestības…
Bībele, 1. Korintiešiem 13
1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
dzivolaidzivotu.lv 