Uzticība Dieva gādīgajai mīlestībai

Foto: Daniels Kūms
Foto: Daniels Kūms

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. ” Bībele, Romiešiem 8 : 28

“Ja mēs tūlīt nesaņemam tieši to, ko lūdzam, tad mums tomēr jātic, ka Kungs dzird un ka Viņš uz mūsu lūgšanu atbildēs. Mēs esam tik kļūdaini un tuvredzīgi, ka reizēm lūdzam lietas, kas mums nenestu svētību, un Debesu Tēvs mīlestībā atbild uz mūsu lūgšanām, dodot mums to, kas ir vislabākais, to, ko mēs paši vēlētos, ja ar dievišķi apgaismotu skatu spētu visu pareizi saskatīt. Kad mūsu lūgšanas šķiet neuzklausītas, mums jāturas pie apsolījuma, jo noteikti būs laiks, kad nāks atbilde, un mēs saņemsim visvairāk vajadzīgās svētības. Bet prasība, lai uz lūgšanu vienmēr atbildētu tieši tā, kā mēs vēlamies un mēs saņemtu tieši to, ko lūdzam, ir iedomība.

Turpināt lasīt

Vai esi izrevidējis savu mērķu ābeli?

008
Foto: http://www.photodune.com , Sandralise

Skatoties uz dārznieku, kas gatavojas griezt ābeles zarus un izkniebt liekos ābolīšus, paliek nedaudz žēl – ja nu tā tagad ražos mazāk? Vai tomēr otrādi? Varbūt tā ražos vairāk?

Izpēti savu mērķu un talantu ābeli. Kuri zari būtu jāapgriež, lai tā nestu LIELĀKUS un SULĪGĀKUS AUGĻUS?

1. Izknieb visus mazos veselīgos ābolīšus! Izklausās nežēlīgi. Bet dārznieki zina, ka jāizretina mazāk veiksmīgie augļu aizmetņi, lai izcilākie āboli varētu augt lielāki. Kuri mazie talantiņi aizņem to laiku, ko varētu veltīt savu īpaši izteiksmīgo talantu attīstībai?

2. Apgriez slimos zarus, kas var inficēt pārējos zarus! Kas ir laika zagļi vai negatīvas jausmas, kas kavē Tavu izaugsmi?

Turpināt lasīt

Laisti savus izaugsmes dīgstus ar pacietību un neatlaidību

006
Foto: http://www.photodune.com , Elenathewise

Pavasarī puķu sēklu stendi vilina ar skaistajiem ziediem uz paciņām. Pēc iegādātajām paciņām drīzi uz kases letes pievienojas arī puķu dēstu podiņi, augsne, mēslojums. Nedaudz smaidu apslāpē tikai kases aparātā ieraudzītā gala summa. Bet prieku par gaidāmajiem ziediem tas nespēj pilnībā apslāpēt. Sēkliņas tiek rūpīgi iesētas, aplietas.

Nākamajās dienās jau gribas vērot, vai manas pūles un ieguldījums būs atmaksājies.

Nē, joprojām nav ne miņas no kāda zaļuma. Pēc nedēļas parādās mazs asniņš. Un… un tas ir viss? Viss manu pūļu rezultāts?

Pieredzējis dārznieks nemetīs podiņu ārā dēļ asna nelielā izmērā. Jo tas zina, ka asniņš pamazām izaugs arvien lielāks, spēcīgāks, līdz raisīs pumpuru un arī ziedus.

Bet cik ļoti mums, cilvēkiem, dažkārt gribas asniņa stadijā puķpodu izmest…

Turpināt lasīt

Ticība Dievam

Ticība ir uzticēšanās Dievam —

ticēšana, ka Viņš mūs mīl un vislabāk zina, kas mums nāk par labu.

Tāda ticība mūsu pašu ceļu vietā liek mums pieņemt Viņa ceļu.

Mūsu nezināšanas vietā tā pieņem Viņa gudrību,

mūsu vājības vietā Viņa spēku,

mūsu grēcīguma vietā Viņa taisnību.

Mūsu dzīvība, mēs paši jau Viņam piederam;

ticība atzīst Viņa īpašuma tiesības un satver to svētības.

/Elena Vaita. “Audzināšana“/

Dieva dāvanas apsolījumos

ozols_atrodams_zile

Ja mēs pieņemam apsolījumu, tad mums ir dāvana. Ticība, kas mūs dara spējīgus saņemt Dieva dāvanas, jau pati par sevi ir Dieva dāvana, kas zināmā mērā ir dota līdzi katrai cilvēcīgai būtnei. Tā aug, ja mēs to vingrinām, piesavinoties Dieva vārdu. Lai stiprinātu ticību, mums to bieži jāpieskaņo Dieva vārdam.

Mums nevajag raudzīties pēc svētības ārējā pierādījuma. Dāvana slēpjas apsolījumā,

un mēs varam stāties pie mūsu darba pārliecināti, ka to, ko Dievs ir apsolījis, Viņš spēj arī izpildīt, un ka dāvana, kas mums jau ir, kļūs par īstenību tad, kad tas visvairāk būs vajadzīgs.

Mēs varam lūgt pēc grēku piedošanas, pēc Svētā Gara, pēc gudrības un spēka darīt Viņa darbu, un pēc ikvienas dāvanas, ko Viņš apsolījis; tad mums jātic, ka mēs saņemsim, un jāpateicas Dievam, ka mēs esam saņēmuši. 

“Visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticiet, ka jūs dabūsiet, tad tas jums notiks.” (Mark. 11:24) Viņš mums paskaidro, ka mūsu lūgšanai jābūt saskaņā ar Dieva prātu; mums jālūdz par lietām, ko Viņš ir apsolījis, un visu, ko mēs saņemam, jāizlieto, lai darītu Viņa prātu. Ja šos noteikumus izpilda, tad apsolījums ir nodrošināts.

Katram Dieva apgalvojumam ir savi noteikumi. Ja mēs esam labprātīgi pildīt Viņa gribu, viss Viņa spēks pieder mums. Lai kādu dāvanu Viņš apsolītu, tā atrodama apsolījumā pašā: “Sēkla ir Dieva vārds.”

/Elena Vaita. “Audzināšana“/

Putniņš dziesmu iemācījās tumsā

PutninsBuriti2

Būrītī iesprostots putniņš gaišā dienas laikā, dzirdot citu balsu skaņas, nedziedās dziesmu, ko tā saimnieks cenšas tam iemācīt. Tas apgūst kādu fragmentu no vienas, kādu skaņu no otras dziesmas, bet nekad vienu atsevišķu melodiju.

Tad saimnieks apsedz būrīti un novieto to tur, kur putniņš dzirdēs tikai vienu dziesmu, kas tam jāiemācās.

Tumsā tas atkārtoti dziedās vajadzīgo melodiju, līdz beidzot to iegaumēs un spēs nevainojami atskaņot. Kad putnu novieto iepriekšējā vietā, tas uz visu mūžu būs pieņēmis šo dziesmu par savu, un spēs to dziedāt arī gaismā. Līdzīgi Dievs izturas pret saviem bērniem.

Viņam ir kāda dziesma, kas mums jāiemācās, un, apguvuši to bēdu tumsā, pēc tam mēs vienmēr pratīsim to dziedāt.

/Elena Vaita. “Kristus dziedinošā kalpošana“/

Satvert ko labāku

LaiAtlaistuJaredz

Lai vieglāk atlaist kādu nevēlamu ieradumu “šūpolītes”, pie kurām esam tik ļoti pieķērušies – pamēģini satvert kādas labākas! Kādēļ cilvēkiem tik grūti atvadīties no kādiem sliktiem ieradumiem vai domām? Kādēļ cilvēkiem tik reti izdodas ilgstoši ieturēt kādas speciālās diētas? Cilvēki ir spiesti atteikties no kaut kā mīļa, bet nekas labāks netiek dots vietā. Kas tāds ilgstoši varētu padoties tikai kādam, kam ir ļoti spēcīgs gribasspēks… bet vairums atgriezīsies pie iemīļotajiem ieradumiem. Tā vietā, lai strikti aizliegtu sev neveselīgas maltītes (ar lielu varbūtību, ka tas ir tikai īstermiņa projekts), efektīvāka versija varētu būt – apgūt, kā pagatavot veselīgas maltītes ļoti gardi un kārdinoši!. Vēl gardākas par neveselīgi gardajām!

Kādu vērtību Tev dos tie mērķi, kuriem pieķersies, atvadoties no esošā?

Kas ir tas, ko varētu satvert vēl vērtīgāku par šobrīd esošajiem nevēlajamiem ieradumiem vai vērtībām?

/iedvesmojoties no H.Cloud un J.Townsend grāmatas “How people grow”/

Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet! Atraujaties no visa, kas ļauns.” Bībele, 1.Tesaloniķiešiem 5:21-22

Dievam ikviens cilvēks ir vērtība

Laimīgais sunītis
Ko jūs teiktu, ja ieraudzītu šādu sludinājumu:
Laimigais_Sunitis
Kurš gan gribētu dot tādu atlīdzību par šādu sunīti? Un kā gan tāds sunītis ir ieguvis vārdu – Laimīgais? Vai varbūt tomēr… vislaimīgākais suns visā pilsētā! Ja par viņu kāds ir gatavs maksāt tik dārgu cenu..?

Dieva mīlestības vēstule cilvēkiem
Bieži vien Bībele tiek apzīmēta kā Dieva mīlestības vēstule cilvēkiem. Un ne velti – šajā grāmatā mēs varam lasīt neskaitāmus vēstījumus par Dieva lielo mīlestību uz cilvēkiem. Par to, ka katrs cilvēks Dieva acīs ir neizmērojama vērtība. Par to, ka Viņš katram cilvēkam vēlas dāvāt mūžīgo dzīvību. Vistiešāk tas ir pateikts ar vārdiem „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību (Jņ 3:16)”. Šo domu Jēzus ilustrē ar kādu skaistu līdzību, kur Viņš sevi pielīdzina gādīgam ganam, bet cilvēkus – ganāmā pulka avīm. Šajā līdzībā tiek stāstīts par vienu aitiņu, kas bija nomaldījusies no pārējā pulka un pazudusi. Kad gans to pamanīja, viņš atstāja savu ganāmo avju pulku drošā vietā un devās meklēt pazudušo aitiņu. Viņš to atrada un nogādāja pie pārējā ganāmā pulka. Jēzus caur šo un citām līdzībām cilvēkiem mācīja, ka Dievs ir gādīgs un mīlošs Tēvs. Tēvs, kas mīl pilnīgi visus savus bērnus – lielus un mazus, paklausīgus un nepaklausīgus, priecīgus un noskumušos. VISUS! Lai ilustrētu to, ka katrs cilvēks Dievam ir neizmērojama vērtība, vēlos apskatīt pāris gadījumus Bībelē.

Dieva mīlestība uz atstumtajiem
Pirmais stāsts ir par kādu sievieti – atraitni, kura kopā ar savu dēlu dzīvoja kādā Feniķijas pilsētā. Notikumi norisinās laikā, kad bija iestājies ilgstošs sausums un tajā apgabalā valdīja liels trūkums.

Tajā laikā sievietes sabiedrības acīs neskaitījās nekāda vērtība. Taču Dievs cilvēkus vērtē atšķirīgi. Arī viņa Dievam bija mīļš bērns. Lai viņu uzrunātu, Dievs izvēlējās vienu no visu laiku ievērojamākajiem praviešiem* – Eliju.

Turpināt lasīt

Caur mākoņiem uz gaismu

Erglis_cauri_debesim

Pūloties aizsniegt savu mājvietu, vētra ērgli bieži vien iedzen tumšā kalnu aizā. Starp putnu un saulainajiem augstumiem, kur nostiprināta ligzda, traucas drūmas, sadusmotas mākoņu masas. Kādu brīdi tas šķiet apjucis un mētājas šurp un turp, sitot ar saviem spēcīgajiem spārniem, it kā gribēdams biezos mākoņus izdzenāt. Cenšoties rast izeju no šī cietuma, ērglis ar mežonīgiem kliedzieniem saceļ trauksmi kalnu baložos,

bet tad pēkšņi ar spalgu uzvaras saucienu metas augšup tumsā, lai brīdi vēlāk atrastos virs mākoņiem mierīgajā saules spožumā.
Tumsa un vētra paliek zem viņa, visapkārt skaidras debesis.

Putns sasniedz savu mājvietu lepnas klints virsotnē un jūtas apmierināts, bet, lai nokļūtu šajā gaismā, bija jādodas cauri tumsai. Tas prasīja piepūli, tomēr meklētais patvērums ir laba atlīdzība.

Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam sekot Kristum. Mums jāiemācās dzīvot ticībā, jo tikai tā mēs izkļūsim cauri mākoņiem, kas līdzīgi biezai sienai mūs šķir no Debesu gaismas. Mums jāaizsniedz ticības augstumi, kur visapkārt valda miers un līksmība Svētajā Garā.

/Elena Vaita. Vēstis jaunatnei/

Lai Dievs Tev šodien dāvā jaunas spārnu vēdas un spēku, ar ko ticībā izlauzties cauri rūpju mākoņiem!