Dievs dod cilvēkiem izdevības iegūt bagātību, un tā rokās, kas lieto savus līdzekļus nesavtīgi un darbojas kā Dieva namturis, bagātība ir svētība gan tās īpašniekam, gan pasaulei.

Nevis nauda pati, bet mīlestība uz to ir visa ļaunuma sakne.

“Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” Tas, kurš par tīru zeltu saka: “Tu esi tas, uz ko es paļaujos!” ir “Dievu Debesu augstumos pievīlis”. “Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves, — visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem.” (Sal. māc. 5:9; Īj. 31:24,28; Ps. 49:8,9)

Visgrūtāk ir nest līdz malām pilnu, nevis tukšu kausu. Lai to noturētu līdzsvarā, ir jābūt ļoti uzmanīgam. Bēdas un likstas nes līdzi neapmierinātību un ciešanas, bet garīgajai dzīvei visbriesmīgākā ir pilnīga materiālā labklājība.

Pazemības ielejā, kur cilvēki izjūt nemitīgas vajadzības un atkarību no Dieva vadības savās dzīves gaitās, ir daudz drošāk.

Kungs mūs lūdz: “Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini,” lai viņi necer “uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1. Tim. 6:17–19)

“Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību! Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos.” Sal.p.23:4-5

/Elena Vaita. Kristus dziedinošā kalpošana/

“Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. /Bībele, 1.Tim. 6:6-12/

Dievs nav pret laicīgo bagātību, bet aicina mums pareizi sakārtot prioritātes mūsu pašu laimes labā. Bagātība mēdz būt mānīga – līdzīgi, kā kārdinošais auglis Ēdenē. Citi ir spējīgi to nest un lietot adekvāti, bet citiem tas varētu kļūt par klupšanas akmeni vai slogu, no kura Dieva žēlastībā tiek pasargāti.

 

“Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” /Bībele, Sal. māc. 5:9/

“Negausis rada nesaskaņas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, būs bagātīgi apmierināts.” /Bībele, Sal.pam. 28:25/

“Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” /Bībele, Ebrejiem 13:5/