Bībeles panti par pazemību:

“Daudz medus ēst nav labi, un sava paša godu meklēt – nav gods.” Sal. pam. 25:27

“Ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi,
neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.
Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,
kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,
bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;
un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei.” Fil. 2:3-8

“Toties Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ raksti saka: Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību.” /Jēk. 4:6/

“Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.” Lūk. 14:11

“Pazemības, proti, Dieva bijības alga ir bagātība, gods un dzīvība.”Sal. pam. 22:4

“Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet gudrība mīt pazemīgajos.” Sal. pam. 11:2

“Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.” Jēk. 4:10

“Tā saka Tas Kungs: “Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību!
Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs.” Jer. 9:22,23

“Tad nelielies zaru priekšā; bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi!” Rom. 11:18

Jautājumi pārdomām:

1. Kādēļ Dievs Bībelē tik daudz uzsver nepieciešamību pēc pazemības?
2. Vai Jēzus metode – būt pazemīgam, būt kalpu kalpam, bija efektīva glābšanas mērķa sasniegšanai?
3. Vai mūsdienās pazemība tiek vērtēta kā dārga īpašība? Kādēļ?
4. Kurus cilvēkus Tu cieni/ mīli vairāk – iedomīgos vai pazemīgos?
5. Kuru no saviem mērķiem Tu varētu sasniegt efektīvāk, ja būtu vairāk pazemīgs?