Daudziem labi zināms joks stāsta par pacientu pie ārsta, kuram pirms operācijas vaicā – vai vēlas lēto vai dārgo anestēziju. Pacients izvēlējās lēto… un ārsts viņam nodziedāja: “Aijā žūžū, lāča bērni….”

Kad man nesen nācās doties uz gudrības zoba operāciju, un daktere secināja, ka jau sākušas veidoties strutas, gribējās dziedāt slavas dziesmas Dievam, kad anestēzija tomēr iedarbojās. Jo, ja būtu novilcinājusies ar nākšanu, iespējams anestēzija nedarbotos. Vai Jūs gribētu veikt kaula urbšanu un zoba raušanu bez anestēzijas? Es labāk to nevēlos pat iztēloties… Jo caur iedarbīgo anestēziju laimīgi nejutu nekādas sāpes un process nebija briesmīgāks par parastu zobu labošanu.

Bet kā ar mūsu emocionālo anestēziju grūtos un sāpīgos brīžos… Vai mēs ļaujamies Dieva anestēzijai vai arī iztiekam ar pasaules “Aijā žūžū anestēziju”?

“Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” / Bībele, Filipiešiem 4:6-8/

Dievs apsola tādu mieru, ko mēs pat izprast nespējam. Bet sajust gan! Bet lai mēs šo mieru varētu iegūt, mums viss jāatdod Dievam. Nenēsājot vairs smagās rūpju “mugursomas”, kuras ir pārāk smagas, lai mēs nestu paši. Iespējams, ka esam tā pieraduši pie pašnomierināšanas centieniem -“Aijā žūžū”, ka neesam pat piedzīvojuši patiesu mieru. Bet kādēļ neesam?

Uzticies Dievam, ka  Viņš ir par gudru, lai kļūdītos, un pārāk labs, lai aizturētu kaut ko labu tiem, kas staigā taisnībā. “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. ” /Bībele, Romiešiem 8:28/ Uzticies, ka Dievs atbild uz Tavām lūgšanām un vada notikumus Tavam maksimālajam labumam. Pateicies par to. Un baudi Dieva mieru augstāku par visu saprašanu.