Svētku laikam ir dažādas emocijas raksturīgas. Gan prieks par ģimenes saticību un sadraudzību, mīļiem tikšanās brīžiem. Gan arī lielāku vai mazāku nemierīgumu par dāvanu sagādāšanu un topošajiem šmorējumiem virtuvē.

Bet kādā ģimenē svētku laiks bija pavisam drūmās ieskaņās. Kāds vīrs un viņu divi bērni bija saņēmuši ziņu no slimnīcas galvenā ārsta, ka bērniem mīļā māmuļa un vīram tik mīļā sieva bija nomirusi… Kamēr ģimenes sirdis bija noskumušas līdz izmisumam, slimnīcā māsiņa dodoties pie šīs mirušās sievietes, lai to sakoptu, secināja…, ka ir… dzīvības pazīmes. Māsiņa nobijusies un cerīgā satraukumā pārbaudīja vēl un vēl… jā, šī sieviete bija dzīva!!! Viņa ātri steidzās pie ārsta un pavēstīja ziņas, līdz arī ārsts pārsteigts pārliecinājās, ka sieviete ir dzīva!! Bet kā lai ārsts tagad piezvana ģimenei un pasaka, ka viņu mīļā māmuļa tomēr ir dzīva? Pārkāpt savam lepnumam…

Viņš piezvanīja un pateica: “Jūsu sievai ir jūtami nedaudz uzlabojumi.” Vīrs pārjautāja: “Uzlabojumi? Jūs teicāt, ka viņa ir mirusi…”

Nedaudz uzlabojumi! Sieviete, kura bija tikusi paziņota mirusi, ir dzīva! Nedaudz uzlabojumi… Bet kā ar mums?

Iedomājaties milzīgu slimnīcu, kur guļ cilvēki – visi ļoti ļoti slimi. Uz nāves gultas. Nevienam nav cerības no viņiem izdzīvot. Viņi tur atrodas zinot, ka viņi tur arī nomirs. Un tad pēkšņi notiek brīnums. Viņi visi tiek izveseļoti, VISI. Gaviles, ovācijas, prieka uvertīras laimes asarās pievērš gan tuvu, gan tālu televīzijas kameru objektīvus. Tas kļūst par pasaules ziņu galveno notikumu. Brauc zinātnieki , pēta. Sabiedrība priecājas. Visi grib uzzināt, kas bija par iemeslu un kā var iegūt arī šo izveseļošanos!!

Nedaudz uzlabojumi…. Ejot garām uzstādītajām Ziemassvētku kūtiņām ar silītēm un vizualizēto Jēzus bērnu, Mariju, Jāzepu un ganiem, vai mūsu sirdīs nav mazinājies tas prieks, ka pateicoties Jēzus nākšanai uz šo zemi, mums ir nevis nedaudz uzlabojumi, bet MUMS IR OTRĀ IESPĒJA!!!

Tas lai paliek katra ziņā, vai svinam Ziemassvētkus, vai nesvinam. Bet, manuprāt, pieminēt to lielo prieku, ka Jēzus nāca uz šo Zemi, ir vērtīgi pārdomāt un par to līksmībā un pazemībā pateikties, vienojoties ar eņģeļiem slavas dziesmās!

/Stāsta fragments tapis, iedvesmojoties no Max Lucado “A Love Worth Giving”/